SIA KRIPTEX LATVIJĀ PIEDĀVĀ RŪPNIECISKUS KRIPTOVALŪTU RAŽOŠANAS RISINĀJUMUS – NO BŪVPROJEKTA IZSTRĀDES LĪDZ GATAVAS RAŽOTNES APKALPOŠANAI

Bitkoins. Kāpēc tā ir pirmā un vērtīgākā kriptovalūta?

  • bitkoinam nav centrālā emitētāja ( neviens nevar sadrukāt bezgala daudz bitkoinu, kā to dara nacionālo valstu centrālās bankas ),
  • to nevar viltot ( visas darbības tiek fiksētas kopējā blokķēdes ierakstā, kas pieejams visiem bitkoina tīkla lietotājiem ),
  • bitkoinam ir ierobežota emisija, – līdz 2040.gadam plānota 21 mlj. bitkoina monētu emisija,
  • tas ir kriptogrāfiski aizsargāts ar šifrēšanas algoritmu,
  • cenu bitkoinam nosaka tirgus dalībnieki, pērkot un pārdodot bitkoinu kriptovalūtu biržās,
  • to ir viegli nodot, pārsūtīt, transakcijas laiks bitkoina tīklā aizņem tikai 10 minūtes, kuru laikā tiek formēts viens bloks,
  • jebkurš var iegūt bitkoinu, nodarbojoties ar bitkoina mainingu.
  • bitkoina kods tiek nemitīgi attīstīts, pateicoties daudzu entuazistu ieguldījumam.

Šobrīd pasaulē eksistē ap 1900 kriptovalūtu un tās visas pārsvarā iegūst ar maininga palīdzību. Eksistē vairāki desmiti kriptogrāfijas algoritmu, kas izstrādāti katrai kriptovalūtai. Mēs palīdzēsim radīt optimālu iekārtu attiecību dažādiem šifrēšanas algoritmiem, jo situācija kriptovalūtu tirgū liek būt maineriem elastīgiem un spējīgiem pārslēgties starp dažādām kriptovalūtām.

Mēs piedāvājam kriptovalūtu maininga fermā uzstādīt iekārtas dažādu kriptovalūtu iegūšanai, bet iesakām vismaz 50-60% jaudas atvēlēt bitkoina iegūšanai.

Bitcoin ir pīringa maksāšanas sistēma un finansu tehnoloģija, kas lauž iesīkstējošos priekšstatus par naudu un tās lomu sabiedrībā. Bitkoina entuazisti no visas pasaules tic, ka šī pīringa finansu sistēma kļūs par pasaulē atzītu ciparu tehnoloģijas ēras naudu. Bitkoinu neuztur kāda valsts vai centrālā banka, bet decentralizēts lietotāju tīkls. Bitkoins, tā radītais kods, tā lietotāju vidū tiek uzskatīts par svarīgāko izgudrojumu cilvēces vēsturē, to salīdzinot ar Interneta izgudrošanu.

Satoši saprata, ka, ja visi mezgli ierakstīs katru transakciju to saņemšanas brīdī, neapšaubāmi radīsies problēmas. Tā kā ziņas par katru transakciju sasniedz vienus mezglus ātrāk, bet citus vēlāk, tīklā var rasties strīdi par to cik kurā adresē glabājas bitkoinu. Lai atrisinātu tīkla mezglu sinhronizāciju, Satoši izdomāja viltīgu konkursu, kurā piedalās katrs tīkla mezgls. Mezgli, kuri piedalās konkursā, nesenās transakcijas savāc sarakstos, kurus sauc par blokiem. Pēc bloka radīšanas tīkla mezgls apstrādā to ar speciālu kriptogrāfisku heša funkciju SHA 256, kas ģenerē unikālu 64-zīmju lielumu.

Konkursa dalībnieki cenšas radīt bloku, kurai heša funkcija uzģenerēs lielumu ar noteiktu nuļļu daudzumu sākumā.

Ja būtu nepieciešams atrast hešu  ar piecām nullēm, tad sekojoši heši varētu uzvarēt konkursā:

000006d77563afal914846b010bd164f395bd34c2102e5e99e0cb9cf173cld77

000007ac6b77f49380ea90f3544a51ef0bfbfc8304816dlaab73daf77c2018319

iepriekš uzzināt, kurš bloks pēc heša funkcijas pielietošanas dos vajadzīgo rezultātu ar nepieciešamo nuļļu skaitu, nav iespējams.

SHA 256 un citas heša funkcijas vienmēr vieniem un tiem pašiem izejas datiem ģenerē vienu un to pašu rezultātu, tādēļ katrs konkursa dalībnieks pievieno bloka beigās savu brīvi izvēlētu skaitli. Kriptogrāfiskās heša funkcijas ir uzbūvētas tā, ka jebkura izejas datu izmaiņa ( pat vissīkākā ) noved pie visa rezultāta izmaiņas.

Ja tīkla mezgls pēc pirmās mēģinājuma reizes neiegūst rezultātu ar vajadzīgajām piecām nullēm, tas maina savu pievienoto skaitli un hešē to vēlreiz. Tā tas turpinās līdz brīdim, kad kādam no tīkla mezgliem izdosies iegūt rezultātu ar vajadzīgajām piecām nullēm. Tāda bloka atrašana ir veiksmes ziņā, bet mezglam, kurš spēj hešēt blokus ātrāk par konkurentiem ir lielākas iespējas. Nuļļu daudzums heša sākumā mainās atkarībā no intervāla starp blokiem. ja intervāls samazinās Bitkoina programmnodrošinājums koriģē konkursa noteikumus, lai iegūtu rezultātu būtu grūtāk. Ja intervāls starp blokiem kļūst lielāks par 10 minūtēm, sarežģītība samazinās.

Bitcoin ( latv. Bitkoins ) paveicās parādīties pasaulē ideālā momentā, laikā kad pasaulē plosījās finansiālā krīze, kura atklāja esošās finansu un politiskās sistēmas trūkumus un veicināja diskusijas par nepieciešamību veikt pārmaiņas esošajā sabiedrības uzbūvē. Ja Latvijā šajā laikā notika dažu priviliģēto glābšana no 9 gramu svina izstrādājumiem un klusa nācijas galvenā resursa – cilvēku – emigrācija, ASV radās projekti Tea Party, Occupy Wall Street un WikiLeaks. Visi šie projekti bija ar dažādiem mērķiem, tomēr tos vienoja vēlēšanās atņemt varu priviliģētai un korumpētajai elitei.

Bitkoins piedāvāja vienu tehnoloģisku iespēju kā to izdarīt. Bitkoina potenciālu pierāda to atbalstītāju dažādība, kuri bija gatavi pamest savas profesijas, lai pievienotos Bitkoina atbalstītāju pulkam. Daudzi Silīcija ielejas uzņēmumu vadītāji veica ieguldījumus Bitkoinā 2014. un 2015.gadā, lai atņemtu tirgus daļu tādām maksājumu sistēmām kā PayPal, VISA un Western Union. Jau pašā Bitkoina attīstības sakumā izkristalizējās Bitkoina kā universālās naudas priekšrocības, – Bitkoinus nevajadzēja mainīt uz katras robežas, maksājumos nebija jānorāda savus personīgos datus, nebija iespējams manipulēt ar Bitkoina emisijas datiem ( drukāt naudu neierobežotos daudzumos ), starptautiskie naudas pārvedumi praktiski bez komisijas, mikromaksājumi un iespējas nabadzīgo valstu iedzīvotājiem piedalīties finanšu tirgos.

Bitkoinu par vērtību padara cilvēki, kuri to popularizē, cilvēki kuri riskē un kārtējo reizi paceļ  zināšanu horizontu. Satoši Nakamoto, kurš radīja Bitkoina kodu no sabiedrības uzmanības apvāršņa pazuda 2011.gadā, atstāja programmatūru ar atvērto kodu, kuru citi lietotāji varēja brīvi lietot un uzlabot. Jau 2015.gadā tas saturēja tikai 15% no sākotnējā Satoši Nakamoto koda.

Kas ir mainings?

Kriptovalūtu koncepcijas veidošanās sākumposmā radās vairākas principiālas problēmas. Viena no tādām ir “emisijas problēma”.

Kā zināms, visas kriptovalūtas balstās uz maksimālās decentralizācijas idejas bāzes kas nozīmē atteikšanos no tradicionālās “centrālās bankas”, jeb vienota lēmumu pieņemšanas centra, kuram būtu noteicošā nozīme jaunu naudas vienību emisijā un tās pilnīgā kontrolē. Pirmajā mirklī šķiet, ka centrālās bankas analogs ir nepieciešams emisijai, taču tas liktu kriptovalūtām zaudēt savu sākotnējo koncepciju un pārvērstu tās par tradicionālās naudas vienkāršu kopiju ar visām no tā izrietošajām sekām. Šo problēmu atrisināja emisijas funkcijas sadalīšana starp atsevišķiem sistēmas posmiem-maineriem.

Maininga radīšanā nozīmīgu lomu nospēlēja arī “verifikācijas problēma”, kura saistīta ar nepieciešamību apkalpot visa tīkla funkcionēšanu kopumā un apstiprināt katras atsevišķas transakcijas īstumu.

Kā zināms, decentralizācijas apstākļos nevar būt vienota centra, kas varētu apstrādāt transakcijas, citādi šāds centrs iegūtu pārāk lielu varu un varētu iejaukties sistēmā, veicot manipulācijas un pārdalot kriptavalūtu par labu atsevišķām personām.

Taču kādam ir jānodarbojas ar transakciju verifikāciju un šim procesam jābūt decentralizētam. Tas arī rada otro konceptuālo problēmu-“verifikāciju”. Šo jautājumu atrisina mainings: katras transakcijas verifikāciju veic maineru skaitļošanas resursi, iepriekš, kā piemēram Bitkoina tīklā, veicot heša aprēķinu. Maininga atalgojums ir tas motivējošais faktors, kas stimulē aizvien vairāk cilvēku dalīties ar saviem skaitļošanas resursiem, būvēt maininga fermas un ieguldīt savus resursus šajā riskantajā pasākumā.

Kas gan ir nauda? Nauda nav bartera attīstības produkts, kā uzskata daudzi vēsturnieki,  bet nauda patiesībā ir cilvēku savstarpējo parādsaistību sistēmas iegrāmatošanas produkts. Iesākumā ļaudis savus parādniekus un tos kuriem ir parādā,  paturēja prātā. Naudas izgudrošana ļāva paplašināt šo sistēmu, ļāva tajā piedalīties cilvēkiem kuri viens otram neuzticējās.

Tas, ka daudzi atzīmē, ka Bitkoinam nepiemīt iekšējas vērtības, tas ir tikai ciparu kods,  vēl neko nenozīmē. Bitkoinam ir ierobežota emisija – 21 mlj. Bitkoinu tiks emitēti līdz 2040.gadam. Šobrīd emitēts 16,85 mlj. Bitkoinu. Tas tiek uzturēts ar lietotāju decentralizēta tīkla palīdzību. To nevar iznīcināt, tad jāiznīcina, vai jāatslēdz visa interneta infrastruktūra.

Zelts netika izmantots kā nauda tā īpašas vērtības dēļ, tas ieguva vērtību tāpēc ka bija labi piemērots izmantošanai kā nauda. Tas labi kalpoja kā nauda, tieši savu fizisko īpašību dēļ. Katrs zelta stienis bija ekvivalents ierakstam vispārējā “grāmatvedības sarakstā”, kas uzskaita parādus.

Kas ir vērtība? Vērtība ir tieši ieraksts šajā universālajā “grāmatvedības sarakstā”. Tas ir bagātības fiziskais simbols un varas simbols. Tikko mums jāsāk uzticēties bankām, valdībām, vērtība kļūst apdraudēta. Bankas var slēgt kontus, valdības var emitēt papildus papīra naudu, un mūsu rīcībā esošās naudas daudzums strauji kļūs nevērtīgs.

Bitkoins – tā ir vienkāršota šāda “grāmatvedības saraksta” versija. Visiem pieejams reģistrs, kur katrs var vienkārši izsekot savus un svešus parādus.

Bitkoins ir naudas evolūcijas nākamais solis. Bitkoina īpašnieks precīzi zin, kādi aktīvi ir viņa rīcībā, neatkarīgi no atrašanās vietas. Bitkoinus var pirkt, pārdot un jebkurš, kuram pieejams interneta savienojums. Tas nav zelts, kura pārvadāšana čemodānos no vienas vietas uz otru var sagādāt problēmas. Naudas pārvedumi šobrīd pasaulē prasa 3-4 dienas, un transakcijas komisija svārstās ap 1-2%. Tas pats attiecas uz darbībām ar kredīkartēm VISA, MASTERCARD.

Bitkoina pārskaitījums izpildās 10 minūšu laikā, pie normālas tīkla noslodzes, un tu vari brīvi rīkoties ar savu naudu jebkurā pasaules malā, tev nav jāgaida bankas apstiprinājums, papildus jautājumi kas, ko, kā, kāpēc tik daudz.

Mūsdienu valūtu problēma ir tā, ka lai finansu sistēma strādātu, nepieciešams sasniegt savstarpējas uzticības līmeni starp iesaistītajām pusēm. Nepieciešams uzticēties centrālajai bankai  un ticēt ka tā nepieļaus valūtas devalvāciju. Tomēr finanšu pasaule ir pilna ar piemēriem, kad šī uzticība tiek ļaunprātīgi izmantota, un to Latvijas iedzīvotāji parasti izbauda uz savas ādas – un parasti visi kopā maksājot svešus rēķinus. Spilgts piemērs 2008./2009.gada finansu krīze Latvijā, kuru izraisīja amerikāņu kompānijas Lehmans Brothers bankrots un vietējo skandināvu banku uzpūstais nekustamā īpašuma burbulis.

Bitkoins nav panaceja mūsdienu pasaules problēmu atrisināšanai, tomēr tas ir mēģinājums uzlabot mūsu izpratni par naudu, modernizēt to, padarīt tās lietošanu vieglāku un galvenais – tas atņem varu pasaules finanšu oligarhijai, kuras izpratne par parastā “mazā cilvēka” lomu pasaules vēsturē līdzinās vergturu un vergu attiecībām.

Kapitālismam šobrīd ir gan morālā, gan finansiālā krīze, un izeja no tās nebūt vēl nav redzama. Vai tas būs Bitkoina nopelns, ka šāda izeja tiks meklēta, to rādīs laiks.

Mēs sadarbojamies ar industrijas līderiem! Jau pavisam drīz mūsu e-kriptoveikalā būs pieejamas preces no dažādiem ražotājiem un atlaides no kriptoindustrijas lielākajiem spēlētājiem!

SIA KRIPTEX PALĪDZĒS izstrādāt kriptovalūtu maininga fermas būvprojektu, veiks biznesa plāna izstrādi, reālu maininga iegūšanas simulāciju, uzbūvēsim ēku, piegādāsim labāko aparatūru no cenas/kvalitātes viedokļa, nodosim kriptovalūtu maininga fermu ekspluatācijā un apkalposim to, apmācot personālu.

© 2019 SIA KRIPTEX